Cattālīsanipāta

217 segments · SuttaCentral ·

Tip — double-click any Pāli word to look it up in the dictionary.

0.1

Jātaka

0.2

Cattālīsanipāta

0.3

Tesakuṇavagga

0.4

4. Saṅkhapālajātaka

1.1

“Ariyāvakāsosi pasannanetto,

1.2

Maññe bhavaṁ pabbajito kulamhā;

1.3

Kathaṁ nu vittāni pahāya bhoge,

1.4

Pabbaji nikkhamma gharā sapañña”.

2.1

“Sayaṁ vimānaṁ naradeva disvā,

2.2

Mahānubhāvassa mahoragassa;

2.3

Disvāna puññāna mahāvipākaṁ,

2.4

Saddhāyahaṁ pabbajitomhi rāja”.

3.1

“Na kāmakāmā na bhayā na dosā,

3.2

Vācaṁ musā pabbajitā bhaṇanti;

3.3

Akkhāhi me pucchito etamatthaṁ,

3.4

Sutvāna me jāyihitippasādo”.

4.1

“Vāṇijja raṭṭhādhipa gacchamāno,

4.2

Pathe addasāsimhi bhojaputte;

4.3

Pavaddhakāyaṁ uragaṁ mahantaṁ,

4.4

Ādāya gacchante pamodamāne.

5.1

Sohaṁ samāgamma janinda tehi,

5.2

Pahaṭṭhalomo avacamhi bhīto;

5.3

‘Kuhiṁ ayaṁ nīyati bhīmakāyo,

5.4

Nāgena kiṁ kāhatha bhojaputtā’.

6.1

‘Nāgo ayaṁ nīyati bhojanatthā,

6.2

Pavaddhakāyo urago mahanto;

6.3

Sāduñca thūlañca muduñca maṁsaṁ,

6.4

Na tvaṁ rasaññāsi videhaputta.

7.1

Ito mayaṁ gantvā sakaṁ niketaṁ,

7.2

Ādāya satthāni vikopayitvā;

7.3

Maṁsāni bhokkhāma pamodamānā,

7.4

Mayañhi ve sattavo pannagānaṁ’.

8.1

‘Sace ayaṁ nīyati bhojanatthā,

8.2

Pavaddhakāyo urago mahanto;

8.3

Dadāmi vo balibaddāni soḷasa,

8.4

Nāgaṁ imaṁ muñcatha bandhanasmā’.

9.1

‘Addhā hi no bhakkho ayaṁ manāpo,

9.2

Bahū ca no uragā bhuttapubbā;

9.3

Karoma te taṁ vacanaṁ aḷāra,

9.4

Mittañca no hohi videhaputta’.

10.1

Tadāssu te bandhanā mocayiṁsu,

10.2

Yaṁ natthuto paṭimokkassa pāse;

10.3

Mutto ca so bandhanā nāgarājā,

10.4

Pakkāmi pācīnamukho muhuttaṁ.

11.1

Gantvāna pācīnamukho muhuttaṁ,

11.2

Puṇṇehi nettehi palokayī maṁ;

11.3

Tadāssahaṁ piṭṭhito anvagacchiṁ,

11.4

Dasaṅguliṁ añjaliṁ paggahetvā.

12.1

‘Gaccheva kho tvaṁ taramānarūpo,

12.2

Mā taṁ amittā punaraggahesuṁ;

12.3

Dukkho hi luddehi punā samāgamo,

12.4

Adassanaṁ bhojaputtāna gaccha’.

13.1

Agamāsi so rahadaṁ vippasannaṁ,

13.2

Nīlobhāsaṁ ramaṇīyaṁ sutitthaṁ;

13.3

Samotataṁ jambuhi vetasāhi,

13.4

Pāvekkhi nittiṇṇabhayo patīto.

14.1

So taṁ pavissa na cirassa nāgo,

14.2

Dibbena me pāturahuṁ janinda;

14.3

Upaṭṭhahī maṁ pitaraṁva putto,

14.4

Hadayaṅgamaṁ kaṇṇasukhaṁ bhaṇanto.

15.1

‘Tvaṁ mesi mātā ca pitā aḷāra,

15.2

Abbhantaro pāṇadado sahāyo;

15.3

Sakañca iddhiṁ paṭilābhakosmi,

15.4

Aḷāra passa me nivesanāni;

15.5

Pahūtabhakkhaṁ bahuannapānaṁ,

15.6

Masakkasāraṁ viya vāsavassa.

16.1

Taṁ bhūmibhāgehi upetarūpaṁ,

16.2

Asakkharā ceva mudū subhā ca;

16.3

Nīcattiṇā apparajā ca bhūmi,

16.4

Pāsādikā yattha jahanti sokaṁ.

17.1

Anāvakulā veḷuriyūpanīlā,

17.2

Catuddisaṁ ambavanaṁ surammaṁ;

17.3

Pakkā ca pesī ca phalā suphullā,

17.4

Niccotukā dhārayantī phalāni’.

18.1

Tesaṁ vanānaṁ naradeva majjhe,

18.2

Nivesanaṁ bhassarasannikāsaṁ;

18.3

Rajataggaḷaṁ sovaṇṇamayaṁ uḷāraṁ,

18.4

Obhāsatī vijjurivantalikkhe.

19.1

Maṇīmayā soṇṇamayā uḷārā,

19.2

Anekacittā satataṁ sunimmitā;

19.3

Paripūrā kaññāhi alaṅkatābhi,

19.4

Suvaṇṇakāyūradharāhi rāja.

20.1

So saṅkhapālo taramānarūpo,

20.2

Pāsādamāruyha anomavaṇṇo;

20.3

Sahassathambhaṁ atulānubhāvaṁ,

20.4

Yatthassa bhariyā mahesī ahosi.

21.1

Ekā ca nārī taramānarūpā,

21.2

Ādāya veḷuriyamayaṁ mahagghaṁ;

21.3

Subhaṁ maṇiṁ jātimantūpapannaṁ,

21.4

Acoditā āsanamabbhihāsi.

22.1

Tato maṁ urago hatthe gahetvā,

22.2

Nisīdayī pāmukhaāsanasmiṁ;

22.3

‘Idamāsanaṁ atra bhavaṁ nisīdatu,

22.4

Bhavañhi me aññataro garūnaṁ’.

23.1

Aññā ca nārī taramānarūpā,

23.2

Ādāya vāriṁ upasaṅkamitvā;

23.3

Pādāni pakkhālayī me janinda,

23.4

Bhariyāva bhattū patino piyassa.

24.1

Aparā ca nārī taramānarūpā,

24.2

Paggayha sovaṇṇamayāya pātiyā;

24.3

Anekasūpaṁ vividhaṁ viyañjanaṁ,

24.4

Upanāmayī bhatta manuññarūpaṁ.

25.1

Turiyehi maṁ bhārata bhuttavantaṁ,

25.2

Upaṭṭhahuṁ bhattu mano viditvā;

25.3

Tatuttariṁ maṁ nipatī mahantaṁ,

25.4

Dibbehi kāmehi anappakehi.

26.1

‘Bhariyā mametā tisatā aḷāra,

26.2

Sabbattamajjhā padumuttarābhā;

26.3

Aḷāra etāssu te kāmakārā,

26.4

Dadāmi te tā paricārayassu’.

27.1

Saṁvaccharaṁ dibbarasānubhutvā,

27.2

Tadāssuhaṁ uttarimajjhabhāsiṁ;

27.3

‘Nāgassidaṁ kinti kathañca laddhaṁ,

27.4

Kathajjhagamāsi vimānaseṭṭhaṁ.

28.1

Adhiccaladdhaṁ pariṇāmajaṁ te,

28.2

Sayaṅkataṁ udāhu devehi dinnaṁ;

28.3

Pucchāmi taṁ nāgarājetamatthaṁ,

28.4

Kathajjhagamāsi vimānaseṭṭhaṁ’.

29.1

‘Nādhiccaladdhaṁ na pariṇāmajaṁ me,

29.2

Na sayaṅkataṁ nāpi devehi dinnaṁ;

29.3

Sakehi kammehi apāpakehi,

29.4

Puññehi me laddhamidaṁ vimānaṁ’.

30.1

‘Kiṁ te vataṁ kiṁ pana brahmacariyaṁ,

30.2

Kissa suciṇṇassa ayaṁ vipāko;

30.3

Akkhāhi me nāgarājetamatthaṁ,

30.4

Kathaṁ nu te laddhamidaṁ vimānaṁ’.

31.1

‘Rājā ahosiṁ magadhānamissaro,

31.2

Duyyodhano nāma mahānubhāvo;

31.3

So ittaraṁ jīvitaṁ saṁviditvā,

31.4

Asassataṁ vipariṇāmadhammaṁ.

32.1

Annañca pānañca pasannacitto,

32.2

Sakkacca dānaṁ vipulaṁ adāsiṁ;

32.3

Opānabhūtaṁ me gharaṁ tadāsi,

32.4

Santappitā samaṇabrāhmaṇā ca.

33.1

Mālañca gandhañca vilepanañca,

33.2

Padīpiyaṁ yānamupassayañca;

33.3

Acchādanaṁ seyyamathannapānaṁ,

33.4

Sakkacca dānāni adamha tattha.

34.1

Taṁ me vataṁ taṁ pana brahmacariyaṁ,

34.2

Tassa suciṇṇassa ayaṁ vipāko;

34.3

Teneva me laddhamidaṁ vimānaṁ,

34.4

Pahūtabhakkhaṁ bahuannapānaṁ;

34.5

Naccehi gītehi cupetarūpaṁ,

34.6

Ciraṭṭhitikaṁ na ca sassatāyaṁ’.

35.1

‘Appānubhāvā taṁ mahānubhāvaṁ,

35.2

Tejassinaṁ hanti atejavanto;

35.3

Kimeva dāṭhāvudha kiṁ paṭicca,

35.4

Hatthattamāgacchi vanibbakānaṁ.

36.1

Bhayaṁ nu te anvagataṁ mahantaṁ,

36.2

Tejo nu te nānvagaṁ dantamūlaṁ;

36.3

Kimeva dāṭhāvudha kiṁ paṭicca,

36.4

Kilesamāpajji vanibbakānaṁ’.

37.1

‘Na me bhayaṁ anvagataṁ mahantaṁ,

37.2

Tejo na sakkā mama tehi hantuṁ;

37.3

Satañca dhammāni sukittitāni,

37.4

Samuddavelāva duraccayāni.

38.1

Cātuddasiṁ pañcadasiṁ aḷāra,

38.2

Uposathaṁ niccamupāvasāmi;

38.3

Athāgamuṁ soḷasa bhojaputtā,

38.4

Rajjuṁ gahetvāna daḷhañca pāsaṁ.

39.1

Bhetvāna nāsaṁ atikassa rajjuṁ,

39.2

Nayiṁsu maṁ samparigayha luddā;

39.3

Etādisaṁ dukkhamahaṁ titikkhaṁ,

39.4

Uposathaṁ appaṭikopayanto’.

40.1

‘Ekāyane taṁ pathe addasaṁsu,

40.2

Balena vaṇṇena cupetarūpaṁ;

40.3

Siriyā paññāya ca bhāvitosi,

40.4

Kiṁ patthayaṁ nāga tapo karosi’.

41.1

‘Na puttahetū na dhanassa hetu,

41.2

Na āyuno cāpi aḷāra hetu;

41.3

Manussayoniṁ abhipatthayāno,

41.4

Tasmā parakkamma tapo karomi’.

42.1

‘Tvaṁ lohitakkho vihatantaraṁso,

42.2

Alaṅkato kappitakesamassu;

42.3

Surosito lohitacandanena,

42.4

Gandhabbarājāva disā pabhāsasi.

43.1

Deviddhipattosi mahānubhāvo,

43.2

Sabbehi kāmehi samaṅgibhūto;

43.3

Pucchāmi taṁ nāgarājetamatthaṁ,

43.4

Seyyo ito kena manussaloko’.

44.1

‘Aḷāra nāññatra manussalokā,

44.2

Suddhī va saṁvijjati saṁyamo vā;

44.3

Ahañca laddhāna manussayoniṁ,

44.4

Kāhāmi jātimaraṇassa antaṁ’.

45.1

‘Saṁvaccharo me vasato tavantike,

45.2

Annena pānena upaṭṭhitosmi;

45.3

Āmantayitvāna palemi nāga,

45.4

Cirappavutthosmi ahaṁ janinda’.

46.1

‘Puttā ca dārā anujīvino ca,

46.2

Niccānusiṭṭhā upatiṭṭhathetaṁ;

46.3

Kaccinnu taṁ nābhisapittha koci,

46.4

Piyañhi me dassanaṁ tuyhaṁ aḷāra’.

47.1

‘Yathāpi mātū ca pitū agāre,

47.2

Putto piyo paṭivihito vaseyya;

47.3

Tatopi mayhaṁ idhameva seyyo,

47.4

Cittañhi te nāga mayī pasannaṁ’.

48.1

‘Maṇī mamaṁ vijjati lohitaṅko,

48.2

Dhanāharo maṇiratanaṁ uḷāraṁ;

48.3

Ādāya tvaṁ gaccha sakaṁ niketaṁ,

48.4

Laddhā dhanaṁ taṁ maṇimossajassu’.

49.1

Diṭṭhā mayā mānusakāpi kāmā,

49.2

Asassatā vipariṇāmadhammā;

49.3

Ādīnavaṁ kāmaguṇesu disvā,

49.4

Saddhāyahaṁ pabbajitomhi rāja.

50.1

Dumapphalānīva patanti māṇavā,

50.2

Daharā ca vuddhā ca sarīrabhedā;

50.3

Etampi disvā pabbajitomhi rāja,

50.4

Apaṇṇakaṁ sāmaññameva seyyo”.

51.1

“Addhā have sevitabbā sapaññā,

51.2

Bahussutā ye bahuṭhānacintino;

51.3

Nāgañca sutvāna tavañcaḷāra,

51.4

Kāhāmi puññāni anappakāni”.

52.1

“Addhā have sevitabbā sapaññā,

52.2

Bahussutā ye bahuṭhānacintino;

52.3

Nāgañca sutvāna mamañca rāja,

52.4

Karohi puññāni anappakānī”ti.

53.1

Saṅkhapālajātakaṁ catutthaṁ.